Par dzīvo ūdeni

udens_dz_mazsGandrīz ikviena kosmētikas līdzekļa sastāvā ir ūdens.

Gatavojot kosmētiku mājas apstākļos un īpašu uzmanību pievēršot izmantoto vielu kvalitatīvajām bioloģiskajām īpašībām, svarīgi, lai arī ūdens kalpotu ne tikai kā kosmētikas produkta bāze, kurā izšķīdinātas pārējās aktīvās sastāvadaļas, bet gan, lai tas pats pozitīvi mijiedarbotos ar pārējām sastāvdaļām, pozitīvi ietekmējot produkta kopējās īpašības. Dažkārt kosmētikas līdzekļa anotācijā ir gadījies lasīt, ka tā sastāvā izmantots demineralizēts vai destilēts ūdens, resp., nedzīvs ūdens, kas liek domāt, ka ūdens tiek izmantots tikai kā bāze vai masas, apjoma nodrošinātājs.

Sastāvot tikai no diviem elementiem, ūdens, iespējams, ir vissarežģītākā viela, ko cilvēks pazīst, jo ūdens kvalitāti ietekmē ne tikai tā ķīmiskais sastāvs, bet arī tā struktūra – izmaiņas ūdens struktūrā rada izmaiņas ūdens pH vērtībā, blīvumā, virsmas spraigumā, molekulu svārstībās un elektronu aktivitātē.

Šajā rakstā gan vairāk par to, kādu ūdeni labāk dzert.

Viens no svarīgākajiem ūdeni raksturojošiem lielumiem ir tā pH – skaitlis, kas raksturo skābumu un bāziskumu, jeb ūdeņraža jonu koncentrāciju šķīdumā un spēju piesaistīt skābekli. pH ūdens šķīdumos var mainīties no 1 līdz 14 – pH zem 7 nozīmē, ka vide ir skāba, virs 7 – ka tā ir sārmaina.

Dzeramā ūdens pH ir neitrāls, apmēram 7; sārmainam ūdenim šis rādītājs ir no 8 līdz 11 vienībām (jo lielāks skaitlis, jo sārmaināks ūdens, jo vairāk negatīvi lādētu jonu un augstāka spēja piesaistīt skābekli), bet skābam ūdenim pH ir no 6 līdz 2,4 vienībām (jo mazāks skaitlis, jo skābāks ūdens un vairāk pozitīvi lādētu jonu, jo zemāka ir spēja piesaistīt skābekli.)  Lietojot sārmainu ūdeni, organismā atjaunojas sārmu-skābju līdzsvars, kas tiek izmainīts, uzņemot barību un tas ir ļoti svarīgi, jo asinīs pH ir jābūt sārmainam – no pH 7,2 līdz pH 7,4.

Otrs svarīgs ūdens kvalitāti raksturojošs/izmērāms parametrs ir tā oksidēšanās reducēšanās potenciāls – ORP. Ja kāda viela oksidējas – zaudē savus elektronus un uzlādējas pozitīvi, cita reducējas – iegūst elektronus un uzlādējas negatīvi. Elektrisko potenciālu starpība ir ORP un tā tiek mērīta milivoltos (mV). Dzīva ūdens, ar augstu pH līmeni, ORP ir negatīva vērtība, šāds ūdens ir reducētājs, antioksidētājs, tas spēj ziedot papildu elektronus, neitralizējot brīvo radikāļu kaitīgo ietekmi uz ķermeņi.  Arī cilvēka starpšūnu šķidrums ir negatīvi lādēts (no  – 59 līdz  –150 mV). Parasta dzeramā krāna ūdens un arī vairuma plastmasas pudeļu ūdens ORP ir no +150 līdz +400 mV, šāds ūdens ir oksidētājs, elektronus, enerģiju atņemošs.

Svarīgs ir arī ūdens virsmas spraiguma rādītājs, jeb ūdens molekulu sasaistes stiprums, – tas, vai ūdens ir biezāks, blīvāks, vai šķidrāks. Jo šis rādītājs ir lielāks, jo grūtāk noris barības vielu kustība caur šūnas membrānu un starpšūnu šķidrumā. Krāna ūdenim šis rādītājs ir pie 73 diniem, mūsu organismā – 43 dini; siltam ūdenim šis rādītājs ir mazāks, tāpēc tas labāk remdē slāpes, jo ātrāk nokļūst līdz šūnām, tāpēc arī ir veselīgi dzert siltu ūdeni no rītiem.

Par dzīvo ūdeni sauc tādu ūdeni, kam ūdeņraža pH rādītājs ir lielāks par 7,0 un vienlaicīgi ORP ir ar mīnus zīmi. Kad organismā nokļūst nedzīvs ūdens, organismam tas jāatdzīvina, izmantojot savu skābekli, dodot savu elektrisko lādiņu, sasildot. Tikai tad ūdens var nokļūt starp šūnām. Ķīmiski, ar sodu, var ātri panākt, ka ūdens kļūst sārmains, bet ORP paliks pozitīvs, tāpēc šis ūdens būs nedzīvs.

Dabiskajā vidē ūdeni attīra un strukturē grunts sastāvs, Saules un Mēness gaisma, Zemes magnētiskais lauks utt., taču, reti kuram mums ikdienā mājās pieejams tīrs avota ūdens.

Ūdens, ko saņemam no pilsētas ūdensvada, lai arī, uzsākot ceļu uz ūdenskrānu, ir kvalitatīvs, garajā ceļā līdz patērētājam ir zaudējis lielāko daļu savu vērtīgo kvalitatīvo īpašību – tajā bieži ir palielināts neizšķīdušo mehānisko daļiņu daudzums – smiltis, kaļķis, rūsa un citas nogulsnes, kas ir ietekmējušas arī ūdens pH līmeni, ORP un virsmas spraigumu.

Ūdens attīrīšanā un tā kvalitātes uzlabošanā izmanto dažādas fizikālas un arī ķīmiskas metodes, visdažādākās kvalitātes filtrus. Lai pilsētas ūdensvada ūdeni atkal padarītu „dzīvu”, sārmainu mājas apstākļos, tādu, kurš veicina dzīvības procesus mūsos, iesaka veikt sekojošas darbības: 

  • ūdens nostādināšanu

Šajā laikā no ūdens izdalās hlora gāze, jo, kā zināms, hlors tiek pievienots ūdenim tā attīrīšanas procesā, lai iznīcinātu nevēlamus mikroorganismus, taču tas mūsu organismam nav vēlams. Ūdens filtri ūdeni no hlora neattīra, jo hlors ir gāze, kurai ir jāiztvaiko. Vārot hlorētu ūdeni hlors neiznīkst, bet pāriet nešķīstošā savienojumā. Ja dzīvā ūdens iegūšanai tiek izmantots avota ūdens, nostādināšanas procesu var izlaist;

  • ūdens uzvārīšanu un strauju atdzesēšanu
  • ūdens sasaldēšanu

Šajā procesā jāievēro, ka pirmā izveidojusies ledus kārtiņa ir jāizmet, jo pirmais sasalst t.s. „smagais ūdens” – ūdens molekulas, kuras satur ūdeņraža izotopus deitēriju, protiju un tritiju, kas ir nevēlami mūsu organismam. Šīs molekulas sasalst jau +3 grādu temperatūrā;

  • ūdens atkausēšanu

Ja izmantojat vienkārši krāna, nefiltrētu ūdeni, arī šajā posmā jāievēro, ka ne viss sasalušais ūdens ir derīgs – ievērosiet, ka traukā ūdens iekšpusē ledus veido baltu sablīvējumu – tas ir jāizņem, jo tas satur atlikušos nevēlamos piemaisījumus. Ja tomēr atkausēsiet visu, tad ievērosiet, ka, lai arī pirms ievietošanas ledusskapī ūdens šķita pilnīgi tīrs, tā virspusē peld sīkas baltas plēksnītes, kā arī trauka apakšā ir neskaidras duļķes. Tādēļ, pirms ūdens izmantošanas, lēnām un uzmanīgi jānosmeļ virsējais ūdens, pēc tam, pārlejot to citā traukā, apakšējais slānis jāatstāj neizmantots.

Lai arī ir lasīti apgalvojumi, ka dzīvais ūdens glabājas mēnešiem ilgi ar neizmainītu struktūru un nebojājas, apkārtējās vides iedarbībā tā struktūra, neapšaubāmi, mainās – ūdeni ietekmē gaisma, magnētiskie lauki, skaņa, temperatūras izmaiņas u.c., tādēļ mājās pagatavotu dzīvo ūdeni, ja vien tas nav vēl kā papildus strukturēts, ieteicams izmantot tuvāko 12 stundu laikā no pagatavošanas brīža.

Arī plastmasas pudelēs pildīts un ilgi glabāts ūdens nav tāds, kāds tas bijis, pirms ticis pudelē iepildīts. Tā kā ūdens ir spēcīgs dabiskais šķīdinātājs, tad, glabājoties pudelēs, tas šķīdina to plastmasas sieniņas – Itālijā veiktā pētījumā deviņus mēnešus PET pudelē nostāvējušā avota ūdenī tika konstatēts palielināts dioktilftalāta daudzums un ftalāti, kā zināms, ietekmē mūsu endokrīnās sistēmas darbību.

Avoti:

http://www.zalabriviba.lv/
http://www.tvnet.lv/tehnologijas/atklajumi/111109-dzivais_udens_miti_un_realitate
http://www.waternet.co.uk/waternet/structuredwater-part1.htm
http://www.smartlife.lv/veseliba/udens/dziva-udens-ipasibas/
http://www1.lsbu.ac.uk/water/water_structure_science.html
http://www.lu.lv/ecotox/lekcijas/Vidkim_10lekc_Water%20properties.pdf
http://www.goethe.de/ins/cz/pro/hk/LV_Grante.pdf
http://www.aquahealthproducts.com/understanding-ph-and-orp

FacebooktwitterFacebooktwitter